Lauma un zeķubikses

“Klau, man ir kāda doma,” Lauma apsēdās man blakus uz gultas malas un šķelmīgi smaidot teica, “gribu, lai tu zini, kāda ir sajūta būt man visu dienu...”
“Ko? Nesaprotu,” es atbildēju un patiešām ar neizpratnes pilnu skatienu vēros manā skaistajā 26 gadus vecajā draudzenē, ar kuru biju sācis dzīvot kopā pirms dažiem mēnešiem. Šodien man sākās atvaļinājums, tāpēc plānoju atpūsties mājās un neko īpašu nedarīt, kamēr Lauma būs darbā, ofisā.
“Še, uzvelc,” teica Lauma un pasniedza man zeķubikšu paciņu, “man būs tādas pašas. Gribu, lai tu jūti, kā ir būt zeķubiksēs visu dienu. Būs tikai godīgi.”
“Haha,” es nervozi iesmējos, tēlodams, ka mani šī ideja neuzbudina un nesajūsmina, jo jau kopš sevi atminos, man ir bijis zeķubikšu fetišs, “interesanta doma. Kāpēc tu tā izdomāji?”
“Es zinu, ka tev patīk zeķubikses, domā es neredzu, kā tu skaties uz manām kājām, kad man tās uzvilktas? Gribu, lai arī tu esi zeķubiksēs. Tas būs mūsu noslēpums,” Lauma pasmaidīja un paņēma zeķubikšu paciņu arī pati. Tās bija melnas 20 DEN biezuma  “INCANTO” zeķubikses. Kvalitatīvas, zīdainas, bez nodalītas biksīšu un pirkstu daļas, ar kokvilnas ķīlīti un ērtu gumiju. Lauma savas kājiņas zeķubiksēs ietērpa pirmā, parādot man, kā tas darāms.
“Tagad tava kārta,” Lauma smaidot teica un ar zeķubiksēs tērpto pēdiņu maigi pieskārās manam loceklim, kas jau akmens ciets spiedās cauri apakšbiksēm, “tikai tās gan novelc. Gribu, lai esi tikai zeķubiksēs.”
Novilcis apakšbikses un izpakojis zeķubikses, uzvilku tās uz vienas kājas, bet pēc tam uz otras. Tad piecēlos un pārvilku plāno materiālu pāri savas cietajam loceklim.
“Mmm, redzu, ka tā tev nav gluži pirmā reize. Uzvilki kā meitene,” Lauma iesmējās un ar pirkstu galiņiem caur zeķubiksēm maigi noglāstīja manu locekļa galviņu. “Labi, man jāskrien. Uzvedies labi un nedari nerātnības,” teica Lauma, vilkdama kājās melnas laiviņas.
“Centīšos gan. Nāc drīz mājās,” piebildu es, nespēdams aptvert, kas tikko notika.
Mana draudzene ir piepildījusi manu trakāko fantāziju. Kaut kas neaptverams. Kad Lauma aizgāja, es vēl mirkli gulēju gultā apstulbis, pētīdams savas kājas un locekli zeķubiksēs. Tā bija dievīga sajūta. Zīdainais un maigais materiāls uz manām kājām jutās kā otra āda. Tik ļoti uzbudinoši.
Pēc tam es uzvilku zeķes un mājas bikses pāri zeķubiksēm un joprojām uzbudinājumā trīsošajam loceklim. Tik grūti bija nesākt onanēt, nesākt masēt sevi caur zeķubiksēm, sapņojot par Laumu. Bet es biju stiprs un centos pievērsties citām nodarbēm, tomēr visu laiku paturot prātā, ka esmu zeķubiksēs – tāpat kā Lauma. Vienādās zeķubiksēs, tāpēc es jūtos kā viņa un viņa kā es.
Drīz pienāca vakars un mājās pārradās Lauma. “Nu, kā jūties? Zeķubikses cerams nesaplēsi?” viņa teica un novilka laiviņas, atsedzot savas glītās, zeķubiksēs tērptās pēdiņas.
“Nevarēju vien tevi sagaidīt,” es teicu un pievilku sev klāt Laumu.
“Velc nost bikses un zeķes,” viņa man pavēlēja un pavēli es tūliņ izpildīju. Drīz stāvēju viņas priekšā tikai zeķubiksēs. Mans loceklis spiedās tām cauri karsts un liels.
“Mmmm.” Lauma novaidējās un pieplaka ar lūpām loceklim. Laizīja to un sūkāja caur zeķubiksēm, ar rokām tikmēr glāstīdama manas kājas.
Es baudā vaidēju, spiezdams viņas lūpas ciešāk klāt loceklim. Tad mēs sākām skūpstīties, reizē glāstīdami zeķubiksēs tērptās kājas. Lauma novilka blūzīti, svārkus un krūšturi, arī palikdama tikai zeķubiksēs. Es ar mēli pieplaku viņas dibentiņam un klitoriņam, laizīdams to caur plānajam materiālam. Viņa vaidēja, ar pēdiņu masēdama manu locekli. Piecēlies es pavilku uz leju viņas zeķubikses un tad savas, atbrīvodams baudā trīsošo locekli. Lēnām to ievadīju viņas karstajā un miklajā aliņā. Sāku viņu drāzt aizvien ātrāk. Mēs elsojām vienā ritmā un jau drīz Lauma notrīsēja orgasma spazmās. Es tūliņ izvilku no viņas savu locekli un ar karstas spermas šalti apšļācu viņams melnajās zeķubiksēs tērptās kājiņas. Tas bija labākais sekss manā mūžā.
Mēs abi joprojām zeķubiksēs atkritām dīvānā un apķērāmies. “Tas bija tik labi,” Lauma teica. “Vai ne?” es atbildēju, “nezināju, ka zeķubiksēs ir tik laba sajūta.”
“Pagaidi rītdienu,” Lauma nerātni paskatījās uz mani, “zeķubikses bija tikai sākums...”

Labs stāsts , būtu no dzīves vispār būtu konfekte