Kristīne 2. daļa

Kā jau pirmajā daļā minēju, ar Kristīni mēs sarunājām randiņu un, protams, to realizējām. Satikāmies mēs pirmdienas pēcpusdienā Vērmanītī un devāmies uz blakus esošo tējnīcu iedzert garšīgu tēju un pasēdēt otrā stāva spilvenos. Cilvēku tajā dienas stundā tur nekad nebija daudz, dažreiz varēji būt pilnīgi viens tējnīcas otrajā stāvā, prom no svešām acīm. Kad viņu ieraudzīju nākam man pretī pa bruģēto parka celiņu man pavērās mute un acis iepletās lielākas nekā ūpim nakts melnumā. Viņai kājās bija paīsi džinsa svārciņi, melnas kurpītes bez papēža (balerīnas) un ar pušķīti virs purngala un zeķubikses – plānas, visdrīzāk 15 den, kvalitatīvas (esmu eksperts), spīdīgas, tomēr ne pārspīlēti - vizuļoja tikai saules gaismā. Ēnā grūti vispār zeķubikses bija pamanīt uz viņas kājiņām, miesas krāsā. Jau no tālienes es varēju dzirdēt to burvīgo skaņu kāda rodas vienai likrotajai kājiņai beržoties gar otru. Tā bija skaistākā skaņa pasaulē. Tikko kā ieraudzīju, ka viņai kājās zeķubikses, mans loceklis biksēs pieplūda ar asinīm un draudēja pārplēst manas bikses pa visām šuvēm. Baidījos, ka kristīne pamanīs izcilni manās biksēs, tomēr es tur neko nevarēju darīt. Apķēris viņu es nekavējoties pateicu, ka viņa labi izskatās, viņa nedaudz piesarka un pateica paldies, nozibinot skaistus, baltus zobus kautrīgajā, bet nesamākslotajā smaidā. Atglaudusi gaiši brūnos matus no pieres, viņa jautāja, kur dosimies, jo viņai nedaudz salstot kājas. Teica, ka esot bijusi neapdomīga meitene un uzvilkusi pašas plānākās zeķubikses ar svārkiem. Man tajā brīdī gandrīz notecēja siekala un es aši ieteicu doties uz tējnīcu. Viņa teica, ka tur iegriežas bieži, jo patīk atmosfēra un ērties spilveni otrajā stāvā. Aizgājuši līdz tējnīcai mēs pasūtījām divas kanniņas ar zaļo tēju, kas arī viņai bija mīļākā un uzkāpām augšā. Kā jau biju paredzējis, tur nebija neviena cilvēka, tāpēc mēs brīvi atlaidāmies spilvenos un gaidījām, kad mums atnesīs sagatavoto tēju. Vēl nebiju paspējis kārtīgi iekārtoties, kad manas acis palika gluži kā pielīmētas uz Kristīnes pēdiņām, kuras vairs neslēpa melnās kurpītes. Viņa veikli bija tās novilkusi un nolikusi sev blakus. Kādu brīdi kā sastindzis es blenzu uz viņas pēdām zeķubiksēs. Viņa bija uzminējusi ideālāko brendu, krāsu un biezumu. Pirkstgalos nebija dubultslāņa. Šādas zeķubikses droši varēja vilkt pat pie kurpītēm ar atvērtu purngalu. Viņas kāju nadziņi nebija lakoti, bet varēja manīt, ka ir veikts rūpīgs pedikīrs. Vājajā, bet pietiekamajā apgaismojumā viņas pēdiņas izskatījās dievišķi. Pamanījusi manu skatienu viņa jokojoties noteica, ka laikam nevajadzēja vilkt nost kurpītes, jo es tagad viņai sejā vispār neskatīšoties. Maigi pagrūdusi viņa nosauca mani par zeķubikšu vīriņu un pasmaidīja. Es nedaudz samulsu un sakautrējies pateicos viesmīlei, kas atnesa beidzot bija atnesusi mums tēju. Malkodami tēju sākām pļāpāt par šo un to. Viņa pastāstīja, ka tikko esot pabeigusi studijas un tagad strādājot kāda žurnāla redakcijā. Dzīvojot viena un vispār esot tāda nesabiedriska. Daudz lasot grāmatas un nedaudz niekojoties ar gleznošanu. Es pastāstīju arī par sevi. Atvainojos par vaļīgo izrunāšanos ballītē, tomēr viņa tikai pasmējās un pēkšņi, man par lielu pārsteigumu un prieku palūdza pastāstīt vēl par manu fetišu. Viņai tas liekoties ļoti interesanti . Nezinu, jokojoties vai nē viņa izmeta, ka viņai pat liekoties, ka arī viņai piemītot tāds fetišs, jo zeķubikses viņai patīkot nēsāt un sajūta, ko tās rada, liekot viņas pavēderei brīžiem justies savādi… Lieki piebilst, ka es nespēju ticēt savām ausīm. Pie sevis es prātoju vai tiešām tas nav sapnis, no kura es tūliņ pamodīšos. Nevarēju būt, ka es esmu saticis savu ideālo meiteni un ne tikai seksuālajā ziņā, man viņa sāka patikt arvien vairāk arī ar savu gudrību, asprātību un dzīves uzskatiem, bet par tiem domāju nebūs interesanti lasīt šeit, tāpēc turpināšu par manām seksuālajām sajūtām un novērojumiem. Visu mūsu sarunas laiku viņa nebeidza slidināt vienu pēdiņu pret otru, knibināt tās ar roku, paplest pirkstiņus utt. Šķita, ka viņa to dara speciāli, redzēdama, ka man tas sagādā ārprātīgu uzbudinājuma sajūtu. Kad viņa bija palūgusi pastāstīt vēl par savu fetišu, es samulsu un uzbudinājos līdz pēdējai pakāpei. Es alku novilkt bikses un iegrūst locekli starp viņas pēdiņām, alku, lai viņa satver to un iebāž mutē līdz pašām olām, vēlējos izplēst caurumiņu viņas zeķubiksēs, vai palaist tās uz leju un ar strauju kustību iegrūst viņas miklajā makstī savu uzbudināto locekli. Es tikko spēju noturēties un nepieplakt ar mēli viņas pēdām. Mani pat uzbudināja viņas kurpītes, kas stāvēja starp mums. Kad es iedomājos, ka tajās ir bijušas viņas pēdiņas, man galva sagriezās no uzbudinājuma un loceklis pulsēja. Tomēr es saņēmos un stāstīju visu par savu fetišu. Stāstīju kā bērnībā zagu no māsām zeķubikses, vilku tās un klusībā onanēju. Stāstīju par savām iepriekšējām attiecībām, par seksuālo pieredzi, par spēlītēm vienatnē un fantāzijām. Pastāstīju pat to, kā regulāri aizņēmos zeķubikses, zeķes un zeķītes no bijušās draudzenes un viņas māsas līdz man mājās bija vesela kolekcija. Biju tik atklāts kāds nekad vēl savā mūžā ne pret vienu cilvēku nebiju bijis. Viņai patika mani izjautāt, šķita, ka mans stāstījums un fantāzijas sagādā viņai tikpat lielu baudu kā man. Nezinu kurā brīdī, bet es jutu, ka viņas pēdiņas ir lēnām atceļojušas līdz manai bikšupriekšai. Maigi ar spīdīgo īkšķa galiņu viņa uzspieda manam loceklim. Es satrūkos un ieskatījos viņas acīs. Viņa smaidīja. Sākot ar pēdiņu lēnām masēt manu locekli caur biksēm, viņa teica lai ļaujos. Viņa teica, ka mēs esam radīti viens otram. Es piekritu. Viņa pajautāja vai es negribu izgaršot viņas pēdas. Es atbildēju ka nav pasaulē nekā, ko es gribētu vairāk. Viņa pasmaidīja un iekārtojusies spilvenos lika man arī apgulties uz muguras. Uzlikusi no sāniem pēdiņas man uz sejas viņa ievaidējās un maigi ieslidināja rociņu savā kājstarpē. Cik gan tā bija uzbudinoša sajūta. Viņa ar abām pēdām masēja man seju, grūda pēdu pirkstiņus man mutē, lika laizīt plānajā materiālā ietērptos papēdīšus. Ar mēli es aplaizīju katru viņas pēdiņas kvadrātmilimetru. Ar vienu roku es glāstīju viņas slīdīgās kājiņas, bet ar otru masēju savu locekli, līdz viņa vienu no pēdām nocēla nost man no sejas un uzlika uz manas bikšupriekšas. Jutu, ka viņa uzbudinās arvien vairāk, dzirdēju kā viņas pirkstiņi drāž viņas miklo aliņu, jutu saspringstam viņas pēdiņas, kad kulminācija tuvojās. Arī es biju uz sliekšņa. Jutu, ka drīz vairs nespēšu izturēt neizšļācis spermu pār viņas pēdiņām zeķubiksēs. Taču tbrīdī, kad tuvojās orgasms, viņa apstājās un noņēma pēdiņas no manas sejas un locekļa. Pieliekusies man pie auss viņa pačukstēja, ka pagaidām pietiks. Tajā brīdī es jutos vīlies, taču tikai uz mirkli, jo viņa jautāja vai es nevēlos turpināt tējas dzeršanu pie viņas. Es biju sajūsmā. Mēs piecēlāmies, viņa uzvilka kurpītes uz mitrajām nolaizītajām pēdām, savilka uz augšu nedaudz noslīdējušās zeķubikses un mēs devāmies ārā. Turpinājums sekos…